Tikai ar nacionālisma idejām ir iespējams īstenot SAVAS tautas intereses

CITI PRETENDENTI PRET PRIEDKALNU

Domāju, ka mums daudziem bija patiess gandarījums, uzzinot, ka T&B/LNNK par Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzījusi Latvijas vēstnieku ANO Jāni Priedkalnu. Pazīstot šā cilvēka dzīves gājumu, varējām būt gandarīti, ka arī ANO viņš prot aizstāvēt Latvijas lietas, pretēji ilgus gadus šajā amatā veģetējušam Aivaram Baumanim.
Latvijas televīzija uz karstām pēdām pagājušo sestdien apvaicājās Panteļējevam, ko viņš domā par Priedkalnu? Nepaguvis aprunāties ar partijas biedriem, Panteļējevs vienu jau zināja gan – nevienu citu kā tikai savējos bīdīsim uz šo augsto amatu, tādēļ viltīgi atbildēja:
– Es pazīstu Priedkalnu tikai kā vēstnieku. Man liekas, ka ar vēstnieka pienākumiem viņš tiek labi galā –
Mazliet apdomājušies, apspriedušies, gan varas monopolisti no Latvijas ceļa, gan citi valsts prezidenta amata kārotāji nākamā nedēļā pārgāja uzbrukumā.
Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš, kas arī grib būt par kandidātu uz valsts prezidenta amatu un pazīstams kā krievu kolonistu integrēšanas karsts aizstāvis, avīzei DIENA plaši klāstījis par kļūdām un trūkumiem Priedkalna kunga darbā ANO. Ārlietu ministrs Birkavs atzinis, ka nācies labot vēstnieka paziņojumus un turpmāk viņš gādāšot, lai šai amatā strādātu tikai profesionālis.
– Latvijas vēstniecības darbs ANO ir pilnīgi sagrauts,- viņiem piepalīdzēja arī Aleksandrs Kiršteins no Tautas Partijas.
Pār patriota vēstnieka Priedkalna galvu pārmetumi un skaļa kritika nogāzusies kā milzīga lavīna. Interesanti, ka viņa priekštecis šai amatā, strādādams krievu laikā milicijā, dzēris, drīkstējis tolaik intervēt ārzemniekus, apmeklējot tos viesnīcās, dzeŗot lauzis kaulus un tomēr atkal iemantojis augstus APN un LETAS direktora krēslus, nav ne reizes izpelnījies Ārlietu ministrijas vai Saeimas ārlietu komisijas atklātu, publisku kritiku kaut vai darba vērtējumā. Sabiedrība joprojām nezina, vai viņš vispār ko paveicis, ilgus gadus uz Latvijas valsts rēķina dzīvodams Ņujorkā.

TURLAJAM NAV GANA...

Latvijas brīvvalsts sākumgados pulkvedis Lielbiksis, kas no dienesta sarkanarmijā atgriezās Latvijā, pieticīgi izmanījās dabūt sev Saeimas komandanta posteni. Toreiz Saeimā atradās principiāli ļaudis, kas uzskatīja, ka no sarkanās Krievijas atbraukušam pulkvedim tomēr vajadzētu strādāt civīlā sfērā. Un Lielbiksi palūdza aiziet.. .
Šodien Latvijas Saeimā un valdībā cita aina. Neviens pat ar pirkstu parādīts VDK ziķeris nav prom aizdabūjams. Bet sauc: pierādi! Pierādīt neko nevar, un ziķeri sēd! Pat VDK oficieris sēd Saeimā un zāģē, kur tik var! Visam viņš pretī!
Izcils krievu armijas pulkvedis, kas plānojis un vadījis kauju operācijas svešā neatkarīgā iekarotā zemē, kurš ģimenē nelieto latviešu valodu, bez bēdu sēdēja visu 6. Saeimas laiku deputāta krēslā un lēma Latvijas likteņus.
Tagad bijušo krievu armijas pulkvedi Turlaju par padomdevēju pieņēmis Ministru prezidents Vilis Krištopāns. Jādomā, ka padomniekiem Ministru kabinetā ne kādu noslēpumu, ne tabu nav. Katra valsts šādiem amatiem izvēlas visuzticamākos, par kuŗu patriotiskumu un uzticību šaubu nav.
Satversmes Aizsardzības biroja direktors Kamaldiņš acīmredzot ne bez iemesla liedz Turlajam pieeju valsts noslēpumiem. Man šķiet, ka Krievijā vai kādā citā valstī līdzīgā situācijā cilvēks pat neiedomātos ieņemt līdzīgus amatus un izvirzīt pretenzijas zināt valsts noslēpumus!
Taču Turlais sacēlis brēku līdz debesīm. Piesūtījis gaudu vēstuli visiem lielākajiem laikrakstiem. Lauku Avīze pat nodrukājusi šīs žēlabas. Diena gan vēstuli tikai komentē. Turlais vēstulē apgalvo, ka viņš varētu būt īstenais Satversmes aizsardzības biroja direktors.
Jo tālāk, jo trakāk!

KO GRIB LUJĀNS un ĀDAMSONS?

Viņi negrib redzēt personību Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku priekšgalā. Viņi bija pret Dalbiņu, pret Eichmani, tagad kājām rokām pretī pret Graubi!
Kas vēl negrib krietnu latvieti un personību Latvijas NBS komandieŗa amatā? Maskava arī negrib.
Ādamsons, kas ciniski noliedz savu dienestu VDK tiešā pakļautībā un neparko negrib nolikt deputāta mandātu, dedzīgi karo pret Graubes apstiprināšanu NBS komandieŗa amatā. Argumenti smieklīgi. Eichmaņa dzīvokļa skandāls gandrīz vai vissvarīgākais arguments.
Lujāns Saeimas tribīnē un TV reportierim nopietni bažījas par Graubes izglītību. Liek saprast, ka norūpējies un baiļojas par Latvijas stiprumu. Interesanti, cik viņam pašam - bijušajam VEF cecha elektrokāra vadītājam izglītības un cik pilsoņa godaprāta?

VAI MUGURU LOCĪT ir LABAIS TONIS?

Tagad visi loka muguras svešo priekšā. Sākot ar valsts prezidentu un beidzot ar Cilvēktiesību biroja un citu departamentu direktoriem. Arī vecais literāts un dakteris Miervaldis Birze.
Lauku Avīze atvēlējusi veselu lappusi Miervalda Birzes pārdomām par grāmatu Baigais Gads. Autors nenoliedz tās apsūdzošo dokumentalitāti un, jāatzīst, apskata no dažādām pusēm. Taču beigās nāk klajā ar visai dīvainu priekšlikumu: grāmatu vajadzētu papildināt ar vācu fašistu noziedzīgās ebreju šaušanas fotogrāfijām! Tā sacīt, papildināt un sajaukt divas dažādas tēmas.
Cienījamais autors aizmirst, ka tādas fotogrāfijas publicētas visus piecdesmit gadus daudzviet un ir plaši pazīstamas visā pasaulē, tikmēr latviešu tautas traģiskais liktenis krievu okupācijas pirmajā gadā attēlos dokumentēts vienīgi Baigā gada izdevumā!
Nebūsim mazochisti, bet tikpat stipri kā tās tautas, kas tur cieņā savu vēsturi un prot atgādināt tām nodarītās pārestības cauri laikmetiem!

Gunārs Birkmanis
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/06_februaris/lapa3.htm

Birkas: neatkarība, politika, valsts pārvalde, vēsture.